1. |
Hospitāļu iela - Laukā
02:40
|
|||
Jūs, sīkās zīlītes,
Jūs, kuslās lapiņas,
Laukā, laukā!
Smalkie, zaļie zariņi
Un pumpuriņi,
Un skujiņas,
Maija ziedītes,
Putni strazdiņi,
Jāņu tārpiņi,
Pelēkie vīriņi,
Zemes rūķīši
Laukā, laukā!
Purva vaivariņ, celies;
Tu, skumjais bērzs,
Vēdini zariem,
Klīdini miglu;
Un, lielās acis,
Atspīdat liesmām
Laukā, laukā!
Iz melniem dūmiem,
Iz putekļu peklēm,
Iz apakšzemes
Nāk melni stāvi
Paceltām galvām,
Sauc visus līdzi,
Kā liesma priekšā
Tiem sarkana plandās -
Laukā, laukā!
Visas garās ilgas
Kļūs piepildītas,
Visas žēlās sēras
Kļūs remdinātas,
Mīļā saulīte spīd,
Tumšā mākoņu sega
Laukā, laukā!
|
||||
2. |
||||
Akmens krūtis
Skrambotas šņirkstēja;
Izlēca uguns,
Atlēca kalts:
"Klints mana māte,
Kalns mans tēvs,
Galvu ceļ debešos,
Zemē rok saknes;
Pasaules pamati
Guļ manā klēpī."
Mēs esam akmens.
|
||||
3. |
||||
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi,
Man rītu agri jāceļas,
Sirds kūst man vienās žēlabās,
Sirds tavām dziesmām līdzi kūst,
Kā viņas līst un rimst, un plūst.
Man rītu agri jāceļas,
Man saules nau tais istabās,
Tur putekļi, tur lampas kūp,
Tur lēni mana dzīve drūp,
Tur lēni, tā kā pulkstens sit,
Man velkas stundas sešpadsmit.
Tu šūposies vēl saskaņās
Līdz rītam, kad man jāceļas,
Tev birzē ritēs rasas zelts,
Man vecais slogs būs plecos velts -
Ak, lakstīgala, nedziedi
Pie mana loga sērīgi!
|
||||
4. |
||||
Svilpojošs vējš,
Dancojošs sniegs,
Kas viņiem laukā
Savvaļu liegs?
Kokiem no galvām
Lapas tie rauj,
Kupenes ceļam
Priekšā tie krauj;
Debes' un zemi
Kopā tie griež,
Pilsoņiem acīs
Slapjdraņķi sviež;
Vecākiem torņiem
Jumtus tie plēš,
Biezākos putekļus
Projām tie mēž;
Svilpojošs vējš,
Dancojošs sniegs
Ziedons nāk, ziedons,
Kas to vairs liegs!
|
||||
5. |
||||
Man nakts ir nemīlama dusā doties.
Arvien vēl prāti negrib darbā rimt.
Vēl jaunas ainas drūzmām nebeidz dzimt,
Un domas šķiras, zib, tām piekļaujoties.
Ar varu jāspiež miegs, lai prātus tver,
Kā jaunus zirgus gani saitēs saista,
Lai nakti rāmi ēd; - tie valgos sper,
Tie visu nakti galvas gaisā snaista,
Skrej zviedzot rītu sveikt, kas gaismu laista.
|
||||
6. |
Ēnu kaleidoskops - Kāvi
02:25
|
|||
«Lūk, sarkani kāvi
Debesīs mācas,
Pauž karu, postu un nāvi!»
Jūs, trīcošie nelgas:
Sen kari sācās,
Jau bango kā pasaulsjūru selgas.
Ne kāvi tur kaujas,
Tur ugunis spīgo,
Pa jūsu jumtiem jau liesmas šaujas.
Jūs guļat un guļat,
Bet liesmas līgo;
Pat nomodā ūdeni piestā tik kuļat.
Lai kopā vācas,
Lai sargāties mācās,
Lai cirvji žvīgo!
|
||||
7. |
Rosewater - Svētvakars
04:50
|
|||
Priekš kam tas viss?
Vai tur kāds prāts?
Ko mani liktens
Tā māc, tā māc?
Ikkatru brīdi
Tai gaitā iet,
Kopš saule lec,
Līdz saule riet;
Vai debess dzidra,
Vai lietus līst,
Vai ziedons raisās,
Vai rudens vīst;
Vai vasaras versmē
Kauli kalst,
Vai ziemas salā
Līdz smaganām salst;
Vai putekļi jaucas
Un acis grauž,
Vai caurvējš staigā,
Kas locekļus lauž;
Ikkatru brīdi
Tai gaitā iet,
Tik atelst un atkal
Sviedrus liet.
Vēl maz esot strādāts,
Tā tieku rāts, -
Priekš kam tas viss?
Vai tur kāds prāts?
Lai esmu bez darba,
Lai nau ko ēst,
Vai tagad labāk,
Kad tikko spēj dvēst?
Es negribu vairs,
Es neeju līdz,
Lai viena pate
Sev mašīna dīc.
Lai skurstens kūp,
Ja var, viens pats,
Lai sprauslo krāsne,
Lai ripo rats!
Lai griežas spole,
Lai āmurs kaļ,
Lai vīle vīlē
Un akmens lai maļ.
Es savas rokas
Vairs nelieku klāt -
Cik daudz tie vieni
Spēs pastrādāt?
Mums šodien dusa
Un svētvakars,
Lai miesa atgulst
Un paceļas gars.
Stāvi, mašīna, mierā,
Būs diezgan rūkt!
Stāvi mierā! mēs tevis
Vairs negribam kliegt.
Iz rīklēm krāsnis
Ugunis spļaus,
Spēks siksnas kā dzīslas
Pušu raus.
|
||||
8. |
||||
Nekas man nevar kaitēt,
Nekā es nebaidos,
Es bojā neaiziešu,
Kaut arī nobeigtos.
Tai diktā jūras šalkā
Un meža šņākšanā,
Un vētras vara balsī
Es skanu saskaņā;
Tais mākoņos, ko viesuls
Pār zemi virpās griež,
Tai straumē šalca līdzi,
Kas putas krastā sviež.
Un, kad no rīta vējiņš
Iet lēni pastaigāt,
Es viņa dvēsmā laižos
Jūs mīļi sveicināt.
Nāks vakars, dzisīs saule
Un durvis cieti vērs:
Tas sārtais blāzmas spīdums
Pie sevis mani tvers.
Nekas man nevar kaitēt,
Nekā es nebaidos,
Es bojā neaiziešu,
Kaut arī nobeigtos.
|
||||
9. |
||||
Pār upi mērens vējiņš pūš,
Un līdzā segā viļņi ceļas, -
Tā vētra nau, kas alptām grūž,
Ka viļņi šķīst un plīstot šķeļas.
Mēs gribam aukas, kas brāž,
Kas viļņus kā vaļņus gāž -
Pāri, pāri!
Pār upi bālgans spīdums skrej,
Tam skati maigi pakaļ sēro, -
Tā saule nau, kas ņirbot dej
Un, acis apžiļbinot, zvēro.
Mēs gribam sauli, kas spiež,
Kas miegainās acis griež -
Vaļā, vaļā!
|
||||
10. |
isms - Vaida
04:33
|
|||
Dus, lēni elpodama, jūra,
Uz krastu silta dvaša plūst.
Tur zēns no zariem guni kūra,
Sēd klausoties, kā sprakst un lūst,
Klau, tāli tur kā vaida?
Brauc šonakt tēvs ar brāļiem zvejā.
Ak, kā viņš brauktu līdzi tiem,
Kā ķertu lielās zivis lejā,
Kā airētu pret negaisiem!
Klau, tāli tur kā vaida ...
|
||||
11. |
Iļģi - Dārgumu trauks
02:40
|
|||
Kad diena ceļas - iet pasauli zeltīt,
Nakts sūta rītu tai rotas veltīt;
Tās viņa darina klusu,
Kad vēlu i pēdējos aizlaiž uz dusu.
Rīts steigdamies sasitis dārgumu trauku,
Birst dimanti, pērles pa visu lauku.
Teic ļaudis: tā rasa!
Bet bērni un dzejnieki smejot tās lasa.
|
||||
12. |
Gaujarts - Drebošā sirds
01:55
|
|||
Kā slapji palagi
Izkārti mākoņi,
Pa garu lietu
Mirkuši;
Visapkārt atmatas
Miglotas, rasotas,
Caur sīku sietu
Slacītas.
Lien putni pērklīšos;
Drebot kā tirpuļos,
Sirds siltu vietu
Sev vēlētos.
|
||||
13. |
||||
Grāmatā ar melnām lapām
Ierakstām mēs savas dziesmas -
Lai tās vaimanas un briesmas
Aizklājas kā melnās naktīs.
Grāmatā ar melnām lapām,
Kā iekš melnas zemes rakti,
Dusēs tūkstoši to nakti,
Kas ir atkal uznākusi.
Grāmatā ar melnām lapām
Katris burts lai klusi kvēlo,
Lai tos noklusušos žēlo
Un tos modros klusi kveldē.
Grāmatu ar melnām lapām
Nēsāšu uz savām krūtīm,
Līdz uz jauna laika jūtīm
Kvēlot sāks i melnās lapas
|
||||
14. |
||||
Es šo nakti negulēju,
Visu nakti durvju priekšā
Rokas klēpī sasēdēju,
Vīju, vīju, vēju.
Visu nakti sasēdēju -
Mēness rieta, zvaigznes gāja,
Es neviena neredzēju,
Vīju, vīju, vēju.
Es neviena neredzēju;
Viens es savu smagu sirdi
Klusi krūtis saturēju,
Mūža miegā ieauklēju,
Vīju, vīju, vēju.
Vīju, vīju, vēju.
|
||||
15. |
hmp? - vientuļa miegaina
03:13
|
|||
Vientuļa, miegaina
Pasaule tālāk iet,
Tai netop ne karsti, ne auksti,
Tā nespēj sajust,
Tā nespēj domāt,
Tā vienmēr soļo
Zem jūga stenot.
Dvēsele dziļā,
Nepiepildāmā,
Kvēlo un salksti
Neizsakāmas
Mīlestības.
|
||||
16. |
Auļi - Ko sējējs bēdā
03:36
|
|||
Vēl diendienas cauri
Līst lietu lieti,
Mirkst purvā druvas,
Nīkst zaļie dzieti.
Vēl diendienas cauri
Brāž auksti vēji,
Rauj jauno sēklu,
Ko tikko sēji.
Ko sējējs bēdā?
Lai nāk i sniegi,
Viss salā sastingst,
Viss aizmieg liegi.
Tas miegs, ne nāve -
Ļauj asniem dusu,
Tie pieaugs spēkā
Un briedīs klusu -
Un saules zobi
Kad ledu grauzīs,
Tie saulei pretī
Sev ceļu lauzīs.
|
||||
17. |
||||
Pagāja rudens,
Pagāja ziema, arī,
Saule lēni, griežas
Uz pavasari:
Laukos vēl vienmēr
Balta nāve staigā,
Melnos baros tai pakaļ
Vārnas klaigā.
Lēni, lēni saule
Griežas uz pavasari, -
To neatturēs ne nāve,
Ne vārnu bari.
|
||||
18. |
||||
Tā nevar palikt - un nepaliks,
Par velti cerat, ka straume sīks,
Ka ūdeņi pārskries un aprimsies
Un atkal viss pa vecam ies,
Lai ledus cik stipris, cik skaisti mirdz,
Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds -
Tā nevar palikt, tā nepaliks:
Līdz pašam pamatam jauns viss tiks!
|
||||
19. |
||||
Svilpojošs vējš,
Dancojošs sniegs,
Kas viņiem laukā
Savvaļu liegs?
Kokiem no galvām
Lapas tie rauj,
Kupenes ceļam
Priekšā tie krauj;
Debes' un zemi
Kopā tie griež,
Pilsoņiem acīs
Slapjdraņķi sviež;
Vecākiem torņiem
Jumtus tie plēš,
Biezākos putekļus
Projām tie mēž;
Svilpojošs vējš,
Dancojošs sniegs
Ziedons nāk, ziedons,
Kas to vairs liegs!
|
Streaming and Download help
If you like Stravoklis, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp