We’ve updated our Terms of Use to reflect our new entity name and address. You can review the changes here.
We’ve updated our Terms of Use. You can review the changes here.

Str​ā​voklis

by Stravoklis

/
  • Streaming + Download

    Tev ir iespēja par ziedojumiem lejupielādēt albumu ar 19 Latvijas neatkarīgo mūziķu dziesmām Raiņa dzejā tevis izvēlētā formātā
    Purchasable with gift card

      name your price

     

1.
Jūs, sīkās zīlītes, Jūs, kuslās lapiņas, Laukā, laukā! Smalkie, zaļie zariņi Un pumpuriņi, Un skujiņas, Maija ziedītes, Putni strazdiņi, Jāņu tārpiņi, Pelēkie vīriņi, Zemes rūķīši Laukā, laukā! Purva vaivariņ, celies; Tu, skumjais bērzs, Vēdini zariem, Klīdini miglu; Un, lielās acis, Atspīdat liesmām Laukā, laukā! Iz melniem dūmiem, Iz putekļu peklēm, Iz apakšzemes Nāk melni stāvi Paceltām galvām, Sauc visus līdzi, Kā liesma priekšā Tiem sarkana plandās - Laukā, laukā! Visas garās ilgas Kļūs piepildītas, Visas žēlās sēras Kļūs remdinātas, Mīļā saulīte spīd, Tumšā mākoņu sega Laukā, laukā!
2.
Akmens krūtis Skrambotas šņirkstēja; Izlēca uguns, Atlēca kalts: "Klints mana māte, Kalns mans tēvs, Galvu ceļ debešos, Zemē rok saknes; Pasaules pamati Guļ manā klēpī." Mēs esam akmens.
3.
Ak, lakstīgala, nedziedi Pie mana loga sērīgi, Man rītu agri jāceļas, Sirds kūst man vienās žēlabās, Sirds tavām dziesmām līdzi kūst, Kā viņas līst un rimst, un plūst. Man rītu agri jāceļas, Man saules nau tais istabās, Tur putekļi, tur lampas kūp, Tur lēni mana dzīve drūp, Tur lēni, tā kā pulkstens sit, Man velkas stundas sešpadsmit. Tu šūposies vēl saskaņās Līdz rītam, kad man jāceļas, Tev birzē ritēs rasas zelts, Man vecais slogs būs plecos velts - Ak, lakstīgala, nedziedi Pie mana loga sērīgi!
4.
Svilpojošs vējš, Dancojošs sniegs, Kas viņiem laukā Savvaļu liegs? Kokiem no galvām Lapas tie rauj, Kupenes ceļam Priekšā tie krauj; Debes' un zemi Kopā tie griež, Pilsoņiem acīs Slapjdraņķi sviež; Vecākiem torņiem Jumtus tie plēš, Biezākos putekļus Projām tie mēž; Svilpojošs vējš, Dancojošs sniegs Ziedons nāk, ziedons, Kas to vairs liegs!
5.
Man nakts ir nemīlama dusā doties. Arvien vēl prāti negrib darbā rimt. Vēl jaunas ainas drūzmām nebeidz dzimt, Un domas šķiras, zib, tām piekļaujoties. Ar varu jāspiež miegs, lai prātus tver, Kā jaunus zirgus gani saitēs saista, Lai nakti rāmi ēd; - tie valgos sper, Tie visu nakti galvas gaisā snaista, Skrej zviedzot rītu sveikt, kas gaismu laista.
6.
«Lūk, sarkani kāvi Debesīs mācas, Pauž karu, postu un nāvi!» Jūs, trīcošie nelgas: Sen kari sācās, Jau bango kā pasaulsjūru selgas. Ne kāvi tur kaujas, Tur ugunis spīgo, Pa jūsu jumtiem jau liesmas šaujas. Jūs guļat un guļat, Bet liesmas līgo; Pat nomodā ūdeni piestā tik kuļat. Lai kopā vācas, Lai sargāties mācās, Lai cirvji žvīgo!
7.
Priekš kam tas viss? Vai tur kāds prāts? Ko mani liktens Tā māc, tā māc? Ikkatru brīdi Tai gaitā iet, Kopš saule lec, Līdz saule riet; Vai debess dzidra, Vai lietus līst, Vai ziedons raisās, Vai rudens vīst; Vai vasaras versmē Kauli kalst, Vai ziemas salā Līdz smaganām salst; Vai putekļi jaucas Un acis grauž, Vai caurvējš staigā, Kas locekļus lauž; Ikkatru brīdi Tai gaitā iet, Tik atelst un atkal Sviedrus liet. Vēl maz esot strādāts, Tā tieku rāts, - Priekš kam tas viss? Vai tur kāds prāts? Lai esmu bez darba, Lai nau ko ēst, Vai tagad labāk, Kad tikko spēj dvēst? Es negribu vairs, Es neeju līdz, Lai viena pate Sev mašīna dīc. Lai skurstens kūp, Ja var, viens pats, Lai sprauslo krāsne, Lai ripo rats! Lai griežas spole, Lai āmurs kaļ, Lai vīle vīlē Un akmens lai maļ. Es savas rokas Vairs nelieku klāt - Cik daudz tie vieni Spēs pastrādāt? Mums šodien dusa Un svētvakars, Lai miesa atgulst Un paceļas gars. Stāvi, mašīna, mierā, Būs diezgan rūkt! Stāvi mierā! mēs tevis Vairs negribam kliegt. Iz rīklēm krāsnis Ugunis spļaus, Spēks siksnas kā dzīslas Pušu raus.
8.
Nekas man nevar kaitēt, Nekā es nebaidos, Es bojā neaiziešu, Kaut arī nobeigtos. Tai diktā jūras šalkā Un meža šņākšanā, Un vētras vara balsī Es skanu saskaņā; Tais mākoņos, ko viesuls Pār zemi virpās griež, Tai straumē šalca līdzi, Kas putas krastā sviež. Un, kad no rīta vējiņš Iet lēni pastaigāt, Es viņa dvēsmā laižos Jūs mīļi sveicināt. Nāks vakars, dzisīs saule Un durvis cieti vērs: Tas sārtais blāzmas spīdums Pie sevis mani tvers. Nekas man nevar kaitēt, Nekā es nebaidos, Es bojā neaiziešu, Kaut arī nobeigtos.
9.
Pār upi mērens vējiņš pūš, Un līdzā segā viļņi ceļas, - Tā vētra nau, kas alptām grūž, Ka viļņi šķīst un plīstot šķeļas. Mēs gribam aukas, kas brāž, Kas viļņus kā vaļņus gāž - Pāri, pāri! Pār upi bālgans spīdums skrej, Tam skati maigi pakaļ sēro, - Tā saule nau, kas ņirbot dej Un, acis apžiļbinot, zvēro. Mēs gribam sauli, kas spiež, Kas miegainās acis griež - Vaļā, vaļā!
10.
isms - Vaida 04:33
Dus, lēni elpodama, jūra, Uz krastu silta dvaša plūst. Tur zēns no zariem guni kūra, Sēd klausoties, kā sprakst un lūst, Klau, tāli tur kā vaida? Brauc šonakt tēvs ar brāļiem zvejā. Ak, kā viņš brauktu līdzi tiem, Kā ķertu lielās zivis lejā, Kā airētu pret negaisiem! Klau, tāli tur kā vaida ...
11.
Kad diena ceļas - iet pasauli zeltīt, Nakts sūta rītu tai rotas veltīt; Tās viņa darina klusu, Kad vēlu i pēdējos aizlaiž uz dusu. Rīts steigdamies sasitis dārgumu trauku, Birst dimanti, pērles pa visu lauku. Teic ļaudis: tā rasa! Bet bērni un dzejnieki smejot tās lasa.
12.
Kā slapji palagi Izkārti mākoņi, Pa garu lietu Mirkuši; Visapkārt atmatas Miglotas, rasotas, Caur sīku sietu Slacītas. Lien putni pērklīšos; Drebot kā tirpuļos, Sirds siltu vietu Sev vēlētos.
13.
Grāmatā ar melnām lapām Ierakstām mēs savas dziesmas - Lai tās vaimanas un briesmas Aizklājas kā melnās naktīs. Grāmatā ar melnām lapām, Kā iekš melnas zemes rakti, Dusēs tūkstoši to nakti, Kas ir atkal uznākusi. Grāmatā ar melnām lapām Katris burts lai klusi kvēlo, Lai tos noklusušos žēlo Un tos modros klusi kveldē. Grāmatu ar melnām lapām Nēsāšu uz savām krūtīm, Līdz uz jauna laika jūtīm Kvēlot sāks i melnās lapas
14.
Es šo nakti negulēju, Visu nakti durvju priekšā Rokas klēpī sasēdēju, Vīju, vīju, vēju. Visu nakti sasēdēju - Mēness rieta, zvaigznes gāja, Es neviena neredzēju, Vīju, vīju, vēju. Es neviena neredzēju; Viens es savu smagu sirdi Klusi krūtis saturēju, Mūža miegā ieauklēju, Vīju, vīju, vēju. Vīju, vīju, vēju.
15.
Vientuļa, miegaina Pasaule tālāk iet, Tai netop ne karsti, ne auksti, Tā nespēj sajust, Tā nespēj domāt, Tā vienmēr soļo Zem jūga stenot. Dvēsele dziļā, Nepiepildāmā, Kvēlo un salksti Neizsakāmas Mīlestības.
16.
Vēl diendienas cauri Līst lietu lieti, Mirkst purvā druvas, Nīkst zaļie dzieti. Vēl diendienas cauri Brāž auksti vēji, Rauj jauno sēklu, Ko tikko sēji. Ko sējējs bēdā? Lai nāk i sniegi, Viss salā sastingst, Viss aizmieg liegi. Tas miegs, ne nāve - Ļauj asniem dusu, Tie pieaugs spēkā Un briedīs klusu - Un saules zobi Kad ledu grauzīs, Tie saulei pretī Sev ceļu lauzīs.
17.
Pagāja rudens, Pagāja ziema, arī, Saule lēni, griežas Uz pavasari: Laukos vēl vienmēr Balta nāve staigā, Melnos baros tai pakaļ Vārnas klaigā. Lēni, lēni saule Griežas uz pavasari, - To neatturēs ne nāve, Ne vārnu bari.
18.
Tā nevar palikt - un nepaliks, Par velti cerat, ka straume sīks, Ka ūdeņi pārskries un aprimsies Un atkal viss pa vecam ies, Lai ledus cik stipris, cik skaisti mirdz, Pēc brīva, pēc dzīva ilgojas sirds - Tā nevar palikt, tā nepaliks: Līdz pašam pamatam jauns viss tiks!
19.
Svilpojošs vējš, Dancojošs sniegs, Kas viņiem laukā Savvaļu liegs? Kokiem no galvām Lapas tie rauj, Kupenes ceļam Priekšā tie krauj; Debes' un zemi Kopā tie griež, Pilsoņiem acīs Slapjdraņķi sviež; Vecākiem torņiem Jumtus tie plēš, Biezākos putekļus Projām tie mēž; Svilpojošs vējš, Dancojošs sniegs Ziedons nāk, ziedons, Kas to vairs liegs!

about

Strāvoklis. Neatkarīgie Latvijas mūziķi Raiņa dzejā.

Kad Rainis nokļūst uz kopoto rakstu vākiem, atzīmējas hrestomātijā vai sēž uz postamenta Esplanādē, redzam tipisku, nopietnu un garlaicīgu klasiķi.
Taču tas ir tikai ģēnija joks. Īstenībā, protams, Rainis ir gandrīz viss, ko var gaidīt no tautas dzejnieka. Revolucionārs, romantiķis, patriots, trimdinieks, mīlētājs, domātājs un jaunvārdu darinātājs.
Lūk, jauns vārds, kas radies, lasot Raini. Strāvoklis.

Latvijas mūziķi, kurus atšķir dažādi mūzikas novirzieni, bet vieno neformāļu saknes, piedāvā deviņpadsmit Raiņa dzejas muzikālās versijas albumā „Strāvoklis”.

Strāvoklis. Independent musicians of Latvia in Rainis poetry.

On the covers of collected works or on the postament Rainis looks as a typical, boring classic. Yet, it is just a joke of a genius. In reality Rainis has a true national poet’s nature – he is the revolutioner, romantic, patriot, exiled, lover and thinker.
Latvian independent musicians bring nineteen musical versions of Rainis poetry in one album. Stravoklis.

credits

released May 4, 2011

Idejas autors un virzītājs - Andris Indāns
Izdevējs - Biedrība HI

license

all rights reserved

tags

about

Stravoklis Latvia

contact / help

Contact Stravoklis

Streaming and
Download help

Report this album or account

If you like Stravoklis, you may also like: